Katrs mākoņpakalpojumu sniedzējs apgalvo, ka viņa sniegtie pakalpojumi ir droši. Tas ir loģiski – bet tā nav informācija, tā vienkārši ir populāra frāze. “Uzņēmuma līmeņa drošība” nepasaka neko tādu, ko tu jau nebūtu pieņēmis kā pašsaprotamu, un parasti tieši šajā brīdī skeptisks IT vadītājs pārtrauc lasīt un tā vietā sāk uzdot konkrētus jautājumus par SOLIDWORKS PDM mākoņvides drošību. Un tas ir pareizi. Galu galā runa ir par CAD datiem, materiālu sarakstiem (BOM), versiju vēsturi – visu tava uzņēmuma izstrādāto produktu projektēšanas dokumentāciju.
Tāpēc uzdosim labākus jautājumus. Nevis “vai tas ir droši?”, bet gan – kā dati tiek šifrēti, cik bieži tiek veidotas rezerves kopijas, kas uzrauga sistēmu un kas notiek dienā, kad kaut kas patiešām noiet greizi. Ja pakalpojuma sniedzējs uz visiem četriem jautājumiem spēj atbildēt ar konkrētiem faktiem, nevis īpašības vārdiem, tā ir svarīga zīme. Ja nespēj – arī tas daudz ko liecina.
Kā dati tiek šifrēti?
Vairuma pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos vārds “šifrēts” tiek izmantots ļoti plaši, un ar to vien nevajadzētu samierināties, neuzdodot papildu jautājumu – kur dati tiek šifrēti un kāda šifrēšana tiek izmantota?
Mitinātā PDM vidē dati jāaizsargā vismaz trīs vietās – datu glabāšanas laikā diskā, datu pārsūtīšanas laikā tīklā un jo īpaši datņu apmaiņā starp klienta lietotni un arhīva serveri. Uzticams risinājums nodrošina aizsardzību visos trīs gadījumos, proti, diska šifrēšanu krātuves līmenī, SSL/TLS šifrēšanu tīmekļa un datubāzes savienojumiem un dokumentētu datņu pārsūtīšanas šifrēšanas standartu. Pašlaik AES-128 ir standarts, par kuru ir vērts jautāt, savukārt atbilstība FIPS 140-2 prasībām ir būtiska, ja uzņēmums darbojas regulētā nozarē vai piegādā tai produktus vai pakalpojumus. (Jāņem vērā, ka tas bieži ir atkarīgs tieši no izmantotās PDM versijas. Vecākās versijās dažkārt tiek izmantoti vecāki algoritmi, kas neatbilst pašreizējiem standartiem, tāpēc apgalvojumi “mēs izmantojam AES-128” un “jūsu instalācijā tiek izmantots AES-128” nebūt nenozīmē vienu un to pašu.)
Ja pakalpojuma sniedzējs atbild “mūsu dati ir šifrēti” un ar to arī aprobežojas, jautā vēlreiz. Labākajiem pakalpojuma sniedzējiem būs gatava atbilde par visiem trim aspektiem.
Cik bieži patiesībā tiek veidotas rezerves kopijas?
Visi apgalvo, ka tās veido. Taču gandrīz neviens pats nestāsta par rezerves kopiju veidošanas grafiku, kamēr tu par to nepajautā, – un tieši šis grafiks nosaka faktisko risku, jo no tā ir atkarīgs, cik lielu daļu paveiktā darba tu reāli varētu zaudēt.
Viena rezerves kopija naktī šķiet pilnīgi pietiekama – līdz brīdim, kad tieši tavas komandas serveris pārstāj darboties plkst. 16.00 un izrādās, ka jaunākā atjaunojamā versija ir astoņpadsmit stundas veca. Tā vietā meklē risinājumu ar vairāku līmeņu rezerves kopiju veidošanas grafiku: pilns sistēmas momentuzņēmums īsā un regulārā ciklā (saprātīgs minimums ir reizi dienā ar kopiju glabāšanu vienu nedēļu), ilgāk saglabājama rezerves kopija, kas tiek veidota retāk un ļauj atjaunot senākus datus, un – šis aspekts tiek piemirsts biežāk, nekā vajadzētu, – atsevišķa datubāzes līmeņa rezerves kopija, jo momentuzņēmums, kas izveidots datu ierakstīšanas laikā, var fiksēt datubāzi nekonsekventā stāvoklī. Trīs savstarpēji pārklājoši rezerves kopiju veidošanas grafiki var šķist pārspīlējums – līdz pienāk nedēļa, kad patiesi priecājies, ka tev bija visi trīs.
Kas veic uzraudzību un cik bieži?
Šifrēšana un rezerves kopiju veidošana ir svarīga, kamēr viss darbojas. Uzraudzība kļūst svarīga brīdī, kad kaut kas nedarbojas, – un tieši šo aspektu pakalpojumu sniedzēji visbiežāk cenšas izklāstīt pēc iespējas vispārīgāk, jo pateikt “mēs sekojam līdzi problēmām” ir daudz vieglāk nekā sniegt konkrētu atbildi.
Noskaidro, kādi aizsardzības pasākumi faktiski tiek izmantoti: pretvīrusu programmatūra ar aktuālām vīrusu definīcijām, regulārs operētājsistēmas atjauninājumu instalēšanas grafiks (reizi mēnesī ir saprātīgs standarts) un – šim aspektam ir vērts pievērst īpašu uzmanību – ārēja ievainojamību skenēšana pēc noteikta grafika, nevis tikai “pēc nepieciešamības”. Iknedēļas ārējā skenēšana, ko automātiski atkārto, tiklīdz parādās jauna veida apdraudējums, nodrošina būtiski atšķirīgu drošības līmeni nekā ikgadējs audits, kuru kāds galu galā atceras ieplānot. Pirmajā gadījumā problēma tiek atklāta, pirms tā pārvēršas incidentā. Otrajā – par to uzzina no ziņu virsrakstiem.
Kas notiek dienā, kad kaut kas noiet greizi?
Uz šo jautājumu pakalpojumu sniedzēji atbild visnelabprātāk, jo godīga atbilde nozīmē atzīt, ka vispār pastāv iespēja kaut kam noiet greizi. Taču agrāk vai vēlāk tā notiek ar ikvienu pakalpojumu sniedzēju, un patiesībā tev jāvērtē nevis tas, vai pakalpojuma sniedzējs nekad nekļūdās – tādu nav –, bet gan tas, vai sistēma ir veidota, paredzot arī kļūmes, nevis tikai situācijas, kad viss darbojas, kā paredzēts.
Noskaidro, kam tu problēmas gadījumā patiešām varētu piezvanīt – specializētai komandai, kas pārzina gan PDM programmatūru, gan mitināšanas infrastruktūru, vai vispārējam palīdzības dienestam, kura darbinieki tavu sistēmu nekad iepriekš nav redzējuši. Pajautā, cik ātri sistēmu iespējams atjaunot – praksē, nevis teorētiski. Pakalpojuma sniedzējs, kuram uz šo jautājumu ir konkrēta atbilde, to sniegs bez vilcināšanās. Savukārt pakalpojuma sniedzējs, kuram tādas nav, atkal sāks runāt par “uzņēmuma līmeņa drošību”.
Kā patiesībā izskatās atbilstoša SOLIDWORKS PDM mākoņpakalpojumu drošība
Tas viss nenozīmē, ka mākonī mitināta PDM sistēma pati par sevi ir drošāka vai riskantāka par pašlaik izmantoto risinājumu. Tas nozīmē tikai to, ka apgalvojums “drošs” iegūst jēgu vien tad, kad esi noskaidrojis, kas aiz tā patiesībā slēpjas. Labi pārvaldīts lokālais serveris var būt drošāks par slikti pārvaldītu mākoņserveri, un tikpat labi var būt arī pretēji. Patiesais faktors nekad nav bijusi servera atrašanās vieta. Galvenais ir tas, cik konkrētu informāciju pakalpojuma sniedzējs ir gatavs sniegt.
PLM Group pieeja HostPLM drošībai kopumā ir šāda – datu šifrēšana gan pārsūtīšanas, gan glabāšanas laikā, regulāra serveru rezerves kopiju veidošana ar vairākiem kopiju glabāšanas termiņiem, pretvīrusu aizsardzība apvienojumā ar regulāru atjauninājumu instalēšanu, aktīva ārēja uzraudzība, lai identificētu jaunus ievainojamības riskus, un atbalsta komanda, kas strādā tikai ar PDM un HostPLM infrastruktūru, nevis vispārēja pieprasījumu apstrādes nodaļa. Konkrētos standartus, grafikus un rīkus mēs apzināti nepublicējam tīmekļvietnē – šī informācija mainās līdz ar mūsu infrastruktūru, un tieša tehniska saruna ļauj vienmēr sniegt aktuālu, nevis novecojušu informāciju. Vienkārši jautā, un mēs detalizēti izskaidrosim, kādi risinājumi pašlaik tiek izmantoti tieši tavam kontam.
Mēs ar šo informāciju dalāmies nevis tādēļ, lai šeit mēģinātu tevi pārliecināt izvēlēties mūsu risinājumu, bet gan tādēļ, lai nākamreiz, kad pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka tā risinājums ir drošs, tev būtu konkrēta atbilde, ar ko šo apgalvojumu salīdzināt. Uzdod tos pašus četrus jautājumus jebkuram pakalpojuma sniedzējam, kura risinājumu apsver, un novērtē saņemtās atbildes.
Vēlies uzzināt, kā HostPLM risinājums atšķiras no pašlaik izmantotā? Iepazīsties ar to sīkāk vai arī sazinies ar mums, un mēs izskaidrosim, kā tas tieši darbojas.
